CĒSU VALSTS ĢIMNĀZIJA

Studijas ārzemēs

Pirmdien, 18.septembrī klases stundas laikā 11.b1 un 12.b klasei bija iespēja klausīties mācību centra „Kalba” pārstāves Santas Krievānes stāstījumā par studijām ārzemēs. Izglītības konsultanti šajā centrā palīdzot studentiem visā, tikai ne dzīvokļa atrašanā un augstskolas pabeigšanā. Stāstījumā tika izceltas trīs valstis – Lielbritānija, Nīderlande un Dānija -, kurās turpmāk mācīties izvēlas lielākais procents ārzemēs studējošo jauniešu.

Gribu gan uzsvērt, ka ir ļoti dažādi iemesli, kādēļ jaunietis izvēlas iegūt izglītību ārvalstīs vai tieši pretēji – palikt Latvijā, neviens no šiem variantiem nav nepareizs, tāpat jebkura pieredze un izglītība, kas tiek iegūta, dod potenci turpmākā ceļa veidošanai, sevis izprašanai. Šis jēdziens arī tika minēts sakarā ar ārzemju studijām, esot daudz dažādu iespēju, taču jākonkretizē, kādas ir galvenās vēlmes, prasības no turpmākā mācību procesa, kā arī apkārtesošās vides. Izvēles iespējas jāapskata gan studiju programmu variācijās, piemēram,  vai tuvāka pētniecības, vai prakses ievirze, gan dzīvesvietu izvēlē – lielpilsēta vai mazāka pilsēta, kopmītnes vai dzīvoklis. Lai arī Dānija ir vienīgā no šīm trīs valstīm, kurā par studijām nav jāmaksā, vietu, kur dzīvot ir grūti atrast, savukārt Lielbritānijā mitināties kopmītnēs, kas gan ir attiecīgi labā līmenī aprīkotas, lielākoties ir dārgāk nekā īrēt dzīvokli. Protams, jautājums ir arī par finansējumu. Studiju iesākumā svarīgs ir vecāku materiālā iesaiste, taču iespējams arī ņemt studiju kredītu, kam gan pielīdzināti atsevišķi noteikumi, par ko nespriedīšu.

Aktuālākais jautājums, manuprāt, ir par atestāta, mūsu mācību vērtējumu nozīmi turpmāku izglītības iespēju sakarā. Arī šajā sfērā ir daudz variantu, prestižākās augstskolas bieži prasa CE rezultātus, vidējo atzīmi, citās skolās, piemēram, Dānijā svarīgāks ir stundu skaits, kas pavadīts, mācoties konkrēto priekšmetu, kā arī studenta motivācija, tādēļ daudz kur bieži tiek veiktas intervijas, uzzinot vairāk par potenciālā studenta interesēm, motivējošiem faktoriem, dzirdot, kāda ir viņa valoda (parasti angļu). Valoda arī ir apgūstama – tai nevajadzētu būt kavēklim, kādēļ nebraukt mācīties ārvalstīs. Svarīga ir cilvēka personība, spēja iejusties kolektīvā, sadarbošanās spēja ir nozīmīgs kritērijs ne tikai augstskolās, bet arī citur dzīvē, jo tādējādi tiek veidoti jauni sakari, pazīšanās, kas palīdz virzīt savas vēlmes un mērķus uz to piepildīšanu. Mūsdienās aktuāls ir jēdziens „time management” jeb - saplānots laiks, tas kļūst par atslēgvārdu veiksmīgam, sabalansētam mācību, kā arī darba procesam.
Kopumā pēc dzirdētā jūtos harmonijā – daudz kas, ko uzzināju, lika man satraukties, tik dziļi viss jāpēta un jāizzina, pirms tiek pieņemts lēmums, taču guvu arī sajūtu, ka studijas ārvalstīs nav neaizsniedzamas, pieejamas tikai retumam jauniešu, tajās ir tikpat reāli turpināt mācības, kā Latvijā, tikai jāinteresējas un jāiet uz to pašam. Iespēja uz ārzemēm braukt vēlāk, pēc bakalaura iegūšanas, lai iegūtu maģistra grādu, arī ir labs veids, kā apvienot pieredzes ieguvi ar vēlmi nesteigties, pēc vidusskolas palikt tepat - Latvijā.

Bieži rodas jautājums – kādēļ skolā nedod zināšanas par reālām ikdienas situācijām, nemāca, kā rīkoties, risināt problēmas, domāju, ka šāda veida lekcijā kaut nedaudz tiek dota iespēja apzināt praktiskas lietas, kas aktuālas jebkuram, kurš grasās absolvēt skolu. Sagatavoties nezināmajam nekad nevar par daudz, taču nevajag aizmirst arī par spontanitāti. Ja nu kāds vēl nejūtas drošs, kaut ko nesaprot, stundas vadītāja sacīja, ka viņai varam zvanīt un rakstīt, jautāt par neskaidro jebkurā laikā.

Trīne Žagare, 11.b1