CĒSU VALSTS ĢIMNĀZIJA

Evitas Simsones viesošanās

Evitas Simsones viesošanās Cēsu Valsts ģimnāzijā 14. maijā

Klases stundas laikā visiem interesentiem bija iespēja klausīties Nodarbinātības valsts aģentūras direktores Evitas Simsones prezentācijā par darba tirgus aktivitātēm Latvijā. Tika stāstīts par aktuālāko darba tirgū, nepieciešamajām profesijām, mūsdienu un nākotnes darbiniekam piemītošajām īpašībām un cilvēka vietu pasaules attīstības procesos.
Vienmēr bijis aktuāls jautājums: kur iet studēt, kādu profesiju izvēlēties? Dzirdamas dažādas hipotēzes par to, ka pēc desmit vai divdesmit gadiem vairs nepastāvēs, nebūs vajadzīgas konkrētas profesijas, savukārt radīsies lielāks pieprasījums, piemēram, pēc IT un zinātņu nozarēs strādājošajiem. Katrā valstī pieprasījums pēc darbaspēka dažādās jomās atšķiras atkarībā no valstī attīstītajiem saimniecības sektoriem, tādēļ vajadzīgs redzēt datus no veiktajiem pētījumiem Latvijā. Šo datu kopsavilkums tika izskaidrots prezentācijā. 
Šobrīd darba tirgū vislielākais skaits bezdarbnieku – 82 000 – ir starp tiem, kuri ieguvuši tikai vidējo vai pamatskolas izglītību, taču lielākais pieprasījums ir pēc darbiniekiem ar profesionālo vidējo izglītību, kas apstiprinās arī citā pētījumā - tādās nozarēs kā kravas automobiļa vadītājs, betonētājs, ēku celtnieks, pavārs, namdaris, kā arī elektriķis, programmētājs ir visvairāk brīvo vakanču. Lai arī šīs profesijas bieži uzskatītas par zemāk kvalificētām, ne tik intelektuālām, to darbs nodrošina primāro cilvēka ikdienā. Valstij jādomā, kā samazināt darbinieku iztrūkumu šajās jomās, kā piesaistīt. Zinātņu un tehnoloģiju attīstības dēļ pietrūkst cilvēku (~16 000) ar STEM (Science, Technology, Engineering, Mathematics) augstāko izglītību, taču humanitāro un sociālo zinātņu studentu vidū ir aptuveni 10 000 bezdarbnieku. Tas nebūt nenozīmē, ka ikviens, kurš pēc skolas aizies studēt kādā no minētajām nozarēm, būs pakļauts līdzīgam liktenim. Ne velti Eiropas Savienības pētījuma dati liecina, ka bezdarbnieku skaits samazinās un cilvēka karjeras „veiksmes atslēga” ir laba veselība, izglītība, spēja un vēlme strādāt, kā arī attiecīgie sakari. Jāpiemin arī, ka cilvēkā augstu vērtēta spēja sadarboties, komunicēt un būt līdzjūtīgam, saprotošam, kā arī būt radošam, ar nestandarta domāšanu, idejām. Arvien svarīgākas kļūst kritiskās domāšanas spējas, izsvēršana un attiecīga lēmuma pieņemšana. Kvantitatīvo darbu spēj darīt roboti, dažādas ierīces, taču tikai cilvēka prāts ir jaunu, inovatīvu ideju aizsācējs. Bieži galvenais ir nebaidīties būt ārpus standarta, ārpus iepriekš nospraustām normām, parādīt savu pieeju situācijai.

Pēc stāstījuma un prezentācijas radušās var atmiņā atausušas dažas atziņas. Pirmkārt, ir jānovērtē katru, kas ar entuziasmu darbojas sevis izvēlētajā nozarē, jo ikviens mazais zobratiņš ir vajadzīgs, lai turpinātu griezties  viss lielais mehānisms. Otrkārt, ir jāturpina mācīties, nav svarīgi izdarīt daudz un uzreiz, jo tāpat visam notiekošajam līdzi neizskriesi, bet labāk palēnām, lai ātri nenogurtu, neapjuktu visā informācijas daudzumā, apgūt jaunas un jaunas prasmes. Skaidrs, ka uztraukties par to, kas būs pēc 20 gadiem un vai spēsim atrast sev atbilstošu profesiju, nav vajadzības. Pasaules temps nepārtraukti palielinās, ir tikai jāspēj pieņemt jaunais kā pašsaprotams, vajadzīgs lielums, ar kuru jāmācās sadzīvot, to iepazīstot. Katrs pats jūt vēlamo ātrumu, kādā virzīties uz priekšu, tieši individualitāte un personība ir svarīgākais.

Trīne Žagare, 11.b1