CĒSU VALSTS ĢIMNĀZIJA

Vēsture

Skolas pirmsākumi meklējami 1892.gadā, kad Kārlis Millers (Zariņu Kārlis) atvēra savu privāto reālskolu zēniem. 1907.gadā Milleram atļāva skolu pārvērst par privātu reālskolu ar kroņa skolas tiesībām, bet 1912.gadā skolai piešķīra pilnas kroņa reālskolas tiesības.


Otra skola, kura deva pamatu Cēsu ģimnāzijai, bija 1907.gadā dibinātā Kristīnes Apkalnes sieviešu ģimnāzija. Tai bija sagatavošanas klase un pirmās četras klases ar pilnām sieviešu ģimnāzijas tiesībām. 1918. gadā skolā ieviesa Vācijas liceju programmu, bet zemākajās klasēs uzsāka mācības latviešu valodā.

1925.gada 31.jūlijā Izglītības ministrija likvidēja Cēsu - Bērzaines valsts vidusskolu un sieviešu neoģimnāziju un tās apvienoja zem kopīga nosaukuma - Cēsu valsts vidusskola. šis gads tad arī tiek uzskatīts par Cēsu pilsētas ģimnāzijas dibināšanas gadu.

1929./30.m.g. Cēsu valsts vidusskola pārdēvēta par Cēsu valsts ģimnāziju. Skolas vecā korpusa celtniecība sākās 1937.gada pavasarī, kad kalniņā aiz sliežu ceļa svinīgi tika ielikts pamatakmens (ēkas projekta autors Indriķis Blankenbergs). Celtniecība noritēja straujos tempos. Daudzus metrus dziļos skolas pamatus izraka ar lāpstām vien. Jau 1938. gada 1. oktobrī skolēni varēja doties uz savu jauno skolu - vienu no modernākajām Latvijā. Tobrīd Cēsu valsts ģimnāzijā strādāja 25 pedagogi. Sevišķi pieminami Aleksandrs Skuja - konsekvents J.Endzelīna sekotājs, fizikas skolotājs Eduards Celmiņš, ķīmijas un dabaszinību skolotājs, vairāku mācību grāmatu autors Jūlijs Traubergs. 1939.gada februārī skola iegūst Cēsu valsts Draudzīgā aicinājuma ģimnāzijas nosaukumu. 1940./41.m.g. skolu sauc par Cēsu 1. vidusskolu, bet 1942./44.m.g. - par Cēsu valsts ģimnāziju, vēlāk - atkal par Cēsu 1. vidusskolu.

1976.gadā likts pamatakmens skolas piebūvei - trijiem jaunajiem korpusiem (ar ietilpību 800 skolēniem). Par šo korpusu sekmīgu celtniecības darbu enerģiski cīnījās skolas direktors Aleksis Rubenis. Padomju varas gados skolā strādājuši vairāki patiesi ievērojami pasniedzēji: PSRS Tautas izglītības darba teicamnieks Gundaris Gailītis (fizikas skolotājs, daudzu mācību grāmatu un metodisku izdevumu autors), Latvijas PSR Nopelniem bagātā skolotāja Marta Aļļe (matemātikas skolotāja), skolotājs metodiķis Jānis Endele (matemātikas skolotājs, informātikas priekšmeta aizsācējs Cēsu rajonā), mājturības skolotāja metodiķe Rūta Rubene.

1990.gadā skolas telpās veidojas Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzija (direktors J.Endele), bet 1991.gadā šī jaunveidotā struktūrvienība turpina darbu citās telpās. Izveidojas divas fiziski atdalītas skolas: esošā Cēsu 1. vidusskola un jaunveidotā Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzija.

Cēsu 1. vidusskolai sekmīgi turpinot mācību darbu, tās panākumi tika atzīti un 1996.gada 2. septembrī tās nosaukums kļuva Cēsu pilsētas ģimnāzija.

2001. gadā skolas reorganizācijas rezultātā atdalās šīs skolas 1. - 9. klases, veidojot jaunu struktūrvienību - Cēsu Pilsētas pamatskolu (tiek apmācīti skolēni no 1. līdz 9. klasei). Cēsu pilsētas ģimnāzija savukārt strādā ar proģimnāzijas klasēm (7. - 9. klases) un ģimnāzijas klasēm (10. - 12. kl.).

2007. gada 29. maijā Ministru kabineta sēdē skolai tiek piešķirts valsts ģimnāzijas statuss.
2007. gada 31. maijā Cēsu pilsētas domes sēdē skolai tiek mainīts nosaukums - Cēsu Valsts ģimnāzija.