Cēsu Valsts ģimnāzijas skolotāji dalās pieredzē

Publicēts: 22.03.26

🔷 Cēsu Valsts ģimnāzijas skolotāji skolēnu brīvdienas izmantoja, lai mācītos, metodiskajā dienā daloties ar labās prakses piemēriem par lasītprasmi un tekstpratību, kā arī piedaloties profesionālās pilnveides kursos Valmierā un Rīgā.

🔷 Savukārt skolotājs Mārcis Greiselis devās uz Tukuma Raiņa Valsts ģimnāziju, lai uzstātos pieredzes seminārā, kuru organizēja Tukuma Raiņa Valsts ģimnāzijas fizikas skolotājs Valdis Zuters.

🔷 Seminārā aplūkotas interesantas tēmas – Fizika starp priekšmetiem un skolēnu interesēm: kā padarīt mācības jēgpilnas; Matemātika fizikā: domāšanas attīstīšana un atbilde uz jautājumu “Kāpēc tas man ir vajadzīgs?” un Ko māca grābekļi: praktiskas metodiskās atziņas fizikas mācīšanā”.

Mārča Greiseļa trīs būtiskākās atziņas, kas sniegtas seminārā:

🔸 Starppriekšmetu saiknes problēmas. Mārcis, mācot vairākus priekšmetus - fiziku, loģiku, astronomiju un inženierzinātnes -, secina, ka starp šiem priekšmetiem ir vērojams zināms koherences trūkums, kā tiek pasniegta informācija un ka fokuss reizēm tiek likts uz nepareizajiem akcentiem, jo katrs skolotājs mēģina savu mācību priekšmetu izcelt kā prioritāru. Pareizāk būtu fokusēties uz mācību priekšmetu tēmām, kas pēctecīgi būtu nepieciešamas fizikā, mēģinot nepazaudēt katra priekšmeta esenci, bet parādot to, ka, problēmu apskatot no dažādiem rakursiem, ir iespējams iegūt daudzveidīgu informāciju par vienu un to pašu fenomenu.

🔸 Fizikas (ne)pielietojums ikdienā. Nepieciešams apvienot inženierzinībās un fizikā iegūtās prasmes, lai skolēns apgūst spēju saskatīt problēmas un radoši tās risināt, izmantojot dizaina domāšanas ciklu — no ideju skicēšanas un prototipēšanas līdz gatavu modeļu testēšanai un pilnveidošanai.
Seminārā skolotājs Mārcis Greiselis demonstrēja praktisko darbu, kādu skolēni veica fizikas stundā, kopā ar skolotāju veidojot slēgumus, saslēdzot spuldzītes, vadus, slēdzi, rozeti un kontaktus.

🔸 Uz skolēnu interesēm un vajadzībām balstīta mācību stunda padara mācību procesu efektīvāku, jēgpilnāku un motivējošāku, palielina motivāciju mācīties, palīdz skolēniem labāk izprast mācību vielu, vieglāk uztvert informāciju un to sasaistīt ar savu pieredzi.

🔷 Skolotājs dalījās pieredzē, kā notiek dažādu mācību stundu veidošana, kas ir balstīta uz skolēnu interesēm un vajadzībām, atklājot veidu, kā tiek domāts par stundas veidošanu, kā uzrakstīt jēgpilnu sasniedzamo rezultātu, kā veidot uzdevumus kopā ar skolēniem.

🔷 Seminārā aplūkoti arī dažādi mācīšanas un mācīšanās, kā arī skolotāja darba organizācijas jautājumi, piemēram, kā apaļot skaitļus fizikā, kā skolotāji plāno galīgo vērtējumu savā priekšmetā un kā dažādiem darbiem tiek piešķirts “svars”.