6. decembrī Cēsu Valsts ģimnāzijā viesojās aktieris Ēriks Vilsons.
9., 10. un 11. klašu skolēniem bija iespēja klausīties, skatīties un darboties līdzi monoizrādē “Piens” un monoizrādē “Pazudušais dēls”
Skolēnu pārdomas par izrādēm:
“Ērika Vilsona monoizrāde “Piens”, kuras pamatā ir Imanta Ziedoņa darba “Poēma par pienu” motīviem, ir kā saruna ar un par dzejnieku, kā arī par cilvēka ceļu līdz dzejas iepazīšanai. Ēriks Vilsons ar Imanta Ziedoņa vārdiem raksturo cilvēka iekšējo un ārējo pasauli, liekot aizdomāties par katra patieso būtību.
Izrādes laikā Ēriks Vilsons uzdod gan teorētiskus, gan eksistenciālus jautājumus. Tie liek domāt un saprast. Tie pierāda, cik liela nozīme ir dzejai un cik ļoti tā var izmainīt cilvēku.
Man patika aktiera izstāstījums par dzeju no cita skatu punkta, motivēja sākt lasīt un rakstīt dzeju, sasaistot to ar savu personīgo dzīvi un apkārtējo vidi.
Man patika, ka dzeja tika sasaistīta ar ikdienas dzīvi. Tas deva iespēju uztvert to citādi un labāk izprast dzejnieka domu.
Šis bija interesants veids, kā iepazīstināt ar I.Ziedoņa darbu “Poēma par pienu”. Ēriks Vilsons prata sasaistīt nopietnību ar humoru, kā arī iesaistīt izrādē publiku.
Monoizrāde piesaistīja gan manu, gan arī citu skolēnu uzmanību. Taisnība, ja pirms izrādes literatūras stundās mūsu klase nebūtu izlasījusi lugu, tad sižets būtu grūti saprotams, tomēr, aprunājoties ar klases biedriem, secināju, ka visi bija apmierināti ar šo pasākumu.
Izrāde lika domāt par lietām, par ko iepriekš nebiju domājis - par mātes svarīgumu un ietekmi un par kultūras vērtībām.
Izrāde lika domāt par dažādām dzīves vērtībām, radīja interesi lasīt dzeju un analizēt to no dažādiem skata punktiem. Izrāde radīja tikai labas emocijas.
Izrādes laikā liela uzmanība tiek pievērsta dzejai kā valodas formai, caur kuru iespējams notvert savas izjūtas un izskaidrot tās. Brīdis, kas visspilgtāk palicis atmiņā, ir, kad Ērika Vilsona dēlam ir jāmācās dzejolis. Dēls to nevēlas darīt, taču vēlāk saprot, kādēļ tik daudzi dzejā meklē atbildes uz grūti izskaidrojamiem jautājumiem. Notikums ir pierādījums tam, ka katram dzīvē pienāk brīdis, kad rodas vēlme pievērsties dzejai, lai pasauli ieraudzītu no cita skatu punkta.
Manuprāt, jauniešiem ir jāapmeklē teātra izrādes un citi kultūras pasākumi, jo tie ir gan izglītojoši, gan arī paplašina redzesloku un noder kā alternatīva mācību darba forma.
Apmeklējot izrādes, skolēniem ir iespēja izbaudīt kaut ko jaunu, nepieredzētu. Ceru, ka arvien biežām būs iespēja baudīt šādus kultūras pasākumus mācīšanās ietvaros.
Esmu pateicīga, ka mums ir dota iespēja baudīt kultūru, kas izglīto.”
