Erasmus+ projekta skolēni pēta vides problēmas Cēsīs un tuvākajā apkārtnē

Publicēts: 26.11.24

💡 Septembrī un oktobrī Erasmus+ projekta "Next level - STEM" ietvaros skolēni Cēsīs un tās apkārtnē apzināja un izpētīja dažādas aktuālas vides problēmas.

🟢 Erasmus+ projekta sanāksmē 10.b klases skolniece Laura Geidāne kā būtisku problēmu akcentēja atkritumu šķirošanu. Pārstrādājot atkritumus, ir iespējams iegūt enerģiju, samazinot fosilā kurināmā izmantošanu. Laura ierosina, ka katram būtu jāuzņemas atbildība par saviem radītajiem atkritumiem un atkritumu šķirošanai būtu jābūt obligātai un bez izņēmumiem. Pašvaldībai sadarbībā ar apsaimniekošanas uzņēmumu ZAAO vajadzētu pārliecināties, ka visiem ir pieejami BIO un visi 3 šķirošanas konteineri.

🟢 8.a klases skolnieks Gustavs Gailis un 9.b klases skolniece Luīze Rajecka uzskata, ka Cēsu iedzīvotāji (arī mūsu skolas skolēni) vairāk varētu pārvietoties kājām, ar velosipēdu vai sabiedrisko transportu, tādējādi mazinot gaisa piesārņojumu un neatjaunojamo resursu tērēšanu. Tā vietā vajadzētu izvēlēties pastaigu vai braucienu ar velosipēdu svaigā gaisā, kas būtu noderīgi arī veselības uzlabošanai. Pieaugušajiem vislabāk izvēlēties dabai draudzīgu pārvietošanās veidu - elektroauto, kas nerada kaitējumu videi un aizstāj videi nedraudzīgos iekšdedzes dzinēja auto.

🟢 10.a klases skolniece Patrīcija Lecīte kā vienu no problēmām norāda Cēsu pils parka dīķa piesārņojumu. Kopā ar Cēsu novada pašvaldība Vides un klimata neitralitātes nodaļas vadītāju Intu Ādamsoni Patrīcija izzināja iespējamos risinājumus dīķa stāvokļa uzlabošanai. Arī 9.b klases skolniece Rūta Aploka šo uzskata par nozīmīgu problēmu.

🟢 10.b klases skolnieks Imants Kupčs secina, ka Līgatnē viena no problēmām ir mizgrauži, kas nodara lielu kaitējumu eglēm. Lai risinātu šo problēmu, jaunietis iesaka izmantot feromonu slazdus, veikt inficēto koku zonu izgriešanu, koku mizas noņemšanu un iztīrīt mežus no kritušajiem un bojātiem kokiem.

🟢 8.b klases skolniece Karlīne Rozīte Cēsu apkārtnē ir pamanījusi vairākas invazīvo augu sugas, kā, piemēram, latvāņus, lupīnas, zeltslotiņas un citas, kuras būtiski ietekmē Latvijas floru un faunu. Viens no risinājumiem būtu sabiedrības izglītošana par invazīvajām sugām, to negatīvo ietekmi uz ekoloģiskajiem procesiem un ekosistēmas līdzsvaru, izspiežot vietējās sugas no raksturīgās vides, un aicinājums tās ierobežot vai iznīcināt savos īpašumos.

🟢 10.b klases skolniece Lauma Jānelsiņa ir novērojusi Spānijas kailgliemežu populācijas palielināšanos. Lauma ierosina, ka, lai apturētu kailgliemežu izplatību, arī cilvēkiem ir aktīvi jāiesaistās, sākot ar savu dārzu - regulāri to pļaujot, veidojot kompostus speciālos konteineros, kā arī veidojot slazdus.

🟢 10.b klases skolniece Marta Krēmere atzīst, ka nopietna problēma ir bakteriālās iedegas izplatība. Tā galvenokārt inficē augļu kokus. Pret bakteriālās iedegas ierosinātāju nav efektīva augu aizsardzības līdzekļa, un slimos kokus nav iespējams izārstēt.

🟢 Lai izskaustu šo slimību, inficētos kokus ir jānocērt un jāsadedzina, kā arī jāizglīto cilvēki par šo slimību.

🟢 10.b klases skolniece Madara Sprudzāne ir novērojusi lapu tinēja izplatību Cēsu apkārtnē. Lapu tinējs ēd pumpurus un lapas un iznīcina ražu. Viens no risinājumiem ir putnu populācijas palielināšana, uzstādot putnu būrīšus un ierīkojot putnu barotavas.

🟢 10.b klases skolniece Keisija Pavasare ir pamanījusi un arī uzņēmusi fotogrāfijas, kurās ir redzams, ka izlietotās e-cigaretes netiek utilizētas pareizi. Šie e-cigarešu iepakojumi nesadalās dabiski un satur bīstamas ķīmiskas vielas. Keisija ierosina mudināt ražotājus izstrādāt ilgtspējīgus iepakojumus, piemēram, uzpildāmas ierīces vai bioloģiski sadalāmus materiālus, lai mazinātu kaitējumu videi.

🟢 10.c klases skolniece Keita Koreņkova akcentē ūdens piesārņojuma problēmas Cēsu avotos. Keita ierosina, ka jāizzina piesārņojuma avoti un jāuzlabo apkārtnes infrastruktūra, kā arī regulāri jāveic ūdens analīzes.

🟢 9.b klases skolniece Sabīne Pavasare un citi projekta dalībnieki ir paši piedzīvojuši klimata izmaiņu radīto problēmu sekas, kā, piemēram, šogad piedzīvotā vētra, kas radīja postījumus Niniera ezera apkārtnē un Meža kapos. Jaunieši rosina ikvienu domāt par energoresursu efektīvu izmantošanu un, ja iespējams, izvairīties no izmešu radīšanas.

🟢 8.b klases skolnieks Teodors Grāpis atzīst, ka Cēsis ir ļoti sakopta pilsēta, taču vienmēr ir iespējams labāk. Viņš ir uzņēmis foto, kuros ir redzams, ka Cēsīs ir cilvēki, kuri nesavāc aiz sevis atkritumus. Viens no risinājumiem būtu organizēt sakopšanas dienas (iespējams, vairākas vienā gadā). Būtu labi veikt arī cilvēku izglītošanu (plakāti, akcijas), lai izskaustu pieradumu nepiemērotā vietā izmest atkritumus.

🟢 8.a klases skolnieks Rihards Grabis ir novērojis, ka daudzām mājsaimniecībām, it īpaši laukos, kā jumta segums tiek izmantots azbesta šīferis. Rihards uzskata, ka, ja būtu lielāks atbalsts no valsts vai Eiropas fondiem, cilvēki būtu ieinteresēti nomainīt savu ēku šīfera jumtus pret dabai draudzīgāku segumu, kā arī būtu nepieciešams izglītot cilvēkus par azbesta jumtu nepareizas utilizācijas sekām un ietekmi uz veselību.

Paldies 8.-10. klašu skolēniem - Keitai Blaumanei, Elīzai Jansonei, Montai Martai Maizītei, Paulai Šūlmeisterei, Andrim Milleram, Amandai Everaldai Avotiņai, Annai Kažociņai, Ksenijai Gormaļovai, Žannai Rubenei, Rūtai Marijai Aplokai, Beatrisei Vernerei, Viktorijai Raiskai, Anitai Stieciņai un Elīnai Puriņai par prezentācijām, kurās tika analizētas koku izciršanas problēmas, ūdens piesārņojums, plastmasas iepakojumu izmantošana ražošanā, klimata izmaiņu sekas un citas vides problēmas.

💡 Skolēni atzina, ka, strādājot pie Erasmus+ projekta, ir papildinājuši zināšanas par vides aizsardzību un klimata pārmaiņām, kā arī pilnveidojuši angļu valodas prasmes, kas ir būtiskas projekta mobilitātēs.

Informāciju apkopoja

Erasmus+ projekta koordinatore

Ieva Lapsiņa