Lasīšanas prasmēs balstīta tekstveide kritiskās un radošās domāšanas veicināšanai

Publicēts: 10.02.26

2026.gada 2. februārī Cēsu Valsts ģimnāzijas Reģionālā metodiskā centra organizētajā seminārā “Lasīšanas prasmēs balstīta tekstveide kritiskās un radošās domāšanas veicināšanai” Dr.philol. Lita Silova lekcijā aktualizēja teksta nozīmi mācību procesā un cilvēka domāšanas attīstībā. Tika uzsvērts, ka teksts katrā mācību priekšmetā vienlaikus ir pamats jeb cēlonis, darbināmais process un arī mērķis – izpausme un jaunrades rezultāts. Tādēļ tekstpratība nav tikai valodu jomas uzdevums, bet gan visu mācību priekšmetu kopīga atbildība.

Lektore akcentēja prasmes un attieksmes, kas nepieciešamas mūsdienu izglītībā un ir vērtīgas ikvienam cilvēkam – aktīvu zinātkāri, cieņu pret pierādījumiem, gatavību pieņemt nenoteiktību, kritisku attieksmi, neatlaidību, atjautību un radošumu. Tika uzsvērta arī brīvas domas un no aizspriedumiem brīvas attieksmes nozīme, kā arī iejušanās spēja un prasme sadarboties ar citiem cilvēkiem. Lektore sniedza plašu skatījumu uz lasīšanas un tekstveides nozīmi mācību procesā, akcentējot, ka tekstpratība ir būtisks priekšnoteikums skolēnu spējai analizēt, interpretēt, radīt un sadarboties mūsdienu sabiedrībā.

Lekcijā īpaša uzmanība tika pievērsta radošas domāšanas attīstīšanai. L.Silova rosināja pedagogus veidot vidi, kurā skolēni nebaidās eksperimentēt, kļūdīties un meklēt jaunus risinājumus. Nozīmīga ir gatavība būt atvērtam jaunai pieredzei, prātot intuitīvi, netradicionāli un neatkarīgi, izmantot iztēli, pieņemt pārsteigumus un dalīties savās idejās ar citiem. Tika uzsvērts, ka tieši drosme riskēt, spēlēties ar idejām un saskatīt neparasto ikdienišķajā palīdz attīstīt gan kritisko, gan radošo domāšanu.

Turpinot prezentāciju, Dr.philol. L.Silova akcentēja arī izpratnes veidošanās procesu un teksta nozīmi domāšanas attīstībā. Viņa norādīja, ka augsts izpratnes līmenis tiek sasniegts tad, ja cilvēks spēj izstāstīt un pamatot to, ko ir paveicis, jo tieši skaidrošana palīdz zināšanas patiesi saprast, pieņemt un nostiprināt. Savukārt procesa līmenī būtiska ir saruna – gan ar citiem, gan pašam ar sevi –, jo domāšana attīstās ceļā no šaubām uz apjausmu par pareizo virzienu. Lektore atzina, ka arī individuālajā līmenī nozīmīga ir iekšējā saruna, uzsverot, ka reizēm ir vērts “parunāties ar gudru cilvēku”, proti, ar sevi pašu.

Raksturojot tekstveides procesu, L.Silova pievērsa uzmanību vairākiem nozīmīgiem kontekstiem. Teksts vienmēr top individuālajā jeb intrapersonālajā kontekstā, kurā cilvēks formulē savas domas un pieredzi, starppersonu jeb sociālajā kontekstā, kurā notiek domu apmaiņa un sadarbība ar citiem, kā arī kultūras kontekstā, ko ietekmē sabiedrības vērtības, valoda, tradīcijas un pieredze. Tādējādi tekstveide ir ne tikai valodas lietojums, bet arī personības, domāšanas un kultūras izpausme.
Cēsu Valsts ģimnāzijas pedagogi semināra otrajā daļā vadīja praktiskās darbnīcas, kurās piedalījās 75 pedagogi no Valmieras, Balvu, Cēsu, Rīgas, Siguldas, Ogres novadu skolām.

Inese Sīmane darbnīcā “Darbs ar talantīgiem bērniem, gatavojoties politikas un vēstures olimpiādēm” pievērsās jauniešu izpratnei par kritisko un radošo domāšanu, akcentējot skolēnu pašu formulētos skaidrojumus un pieredzi. Analizējot jauniešu atbildes, tika secināts, ka kritiskā domāšana viņu izpratnē ir spēja izvērtēt informācijas patiesumu, neticēt visam, ko redz un dzird, kā arī domāt dziļāk un daudzpusīgāk. Skolēni kritisko domāšanu raksturoja kā prasmi analizēt situācijas, pieņemt pārdomātus lēmumus un izvērtēt savas darbības sekas. Tika uzsvērta arī spēja skatīt situācijas no dažādiem skatpunktiem, salīdzināt iespējamos ieguvumus, zaudējumus un riskus, kā arī racionāli izvērtēt pieejamo informāciju.

Savukārt radošā domāšana jauniešu skatījumā saistās ar spēju domāt ārpus ierastajām robežām, pieiet situācijām neierasti un radīt oriģinālus risinājumus. Skolēni to raksturoja kā domu brīvību, spēju ļauties ideju plūsmai un meklēt interesantus, netipiskus risinājumus dažādām problēmām. Radošums tika saistīts arī ar prasmi paskatīties uz situāciju no cita skatpunkta, radīt jaunas idejas, inovācijas un unikālus risinājumus, nepakļaujoties citu domām un stereotipiem.

Darbnīcā tika apskatīti arī vērtēšanas kritēriji prasmēm strādāt ar vēstures avotiem. Tika uzsvērts, ka būtiski ir attīstīt skolēnu spēju analizēt avotus, izvērtēt to ticamību, salīdzināt dažādus skatījumus un argumentēti pamatot savus secinājumus. I.Sīmane akcentēja, ka darbs ar vēstures avotiem vienlaikus attīsta gan kritisko, gan radošo domāšanu, jo skolēniem jāspēj ne tikai interpretēt informāciju, bet arī saskatīt sakarības, formulēt savu viedokli un piedāvāt oriģinālus skatījumus uz vēstures procesiem.

Inga Ozola darbnīcā “Radošā tekstveide sociālajās zinībās – runā un rakstos” uzsvēra: “Mērķtiecīga lasīšana var kļūt par pamatu kvalitatīvai teksta veidošanai, attīstot skolēnu kritisko domāšanu, argumentācijas prasmes un radošumu” I. Ozola aktualizēja lasītprasmes un tekstveides nozīmi sociālo zinību mācību procesā. Viņa uzsvēra, ka radošā tekstveide sociālajās zinībās nav literārs sacerējums, bet gan domāšanas instruments, veids, kā strādāt ar saturu, un droša forma sava viedokļa paušanai.

Skolotāja akcentēja, ka lasītprasme nenozīmē tikai spēju izlasīt tekstu. Skolēnam jāprot atrast informāciju, salīdzināt tekstus, izdarīt secinājumus un izmantot tekstā iegūto informāciju sava viedokļa argumentēšanai. Tādējādi lasīšana kļūst par aktīvu domāšanas procesu, kas palīdz skolēniem attīstīt kritisko domāšanu un pilsonisko līdzdalību.

Darbnīcā tika īpaši izcelta īsformāta tekstveides nozīme. I.Ozola skaidroja, ka īsie teksti palīdz vieglāk uzsākt rakstīšanu, trenē precizitāti un ir īpaši piemēroti pusaudžu vecumposmam. Kā efektīvi piemēri tika piedāvāti dažādi formāti – trīs teikumu viedoklis, virsraksts ar diviem argumentiem un ziņa konkrētai auditorijai. Šādi uzdevumi palīdz skolēniem strukturēt domas un skaidri formulēt savu pozīciju.

Skolotāja uzsvēra arī ieguvumus, ko skolēni gūst regulārā tekstveides procesā – drosmi izteikties, labāku teksta izpratni, jēdzienu lietojumu praksē un pilsoniskās līdzdalības pamatu attīstīšanu. Savukārt skolotājiem tika ieteikts dot skolēniem skaidrus rāmjus, piemēram, teikumu iesākumus, vērtēt galvenokārt domu saturu, nevis stilu, kā arī izmantot rakstīšanu pirms mutiskas diskusijas. Darbnīcā tika uzsvērts princips “maz, bet regulāri”, apliecinot, ka sistemātiska un mērķtiecīga rakstīšana būtiski sekmē skolēnu domāšanas un argumentācijas prasmes.

Inguna Gaile darbnīcā "Ģeogrāfija ienāk pilsētā" dalījās pieredzē par aktuālu notikumu un radošu uzdevumu izmantošanu mācību procesā. Viņa akcentēja, ka skolēniem visās klašu grupās ir svarīgi regulāri sekot jaunākajām ziņām pasaulē, piemēram, metode “Panorāmiks”, un pēc tam tās apspriest klasē. Šādas aktivitātes palīdz skolēniem attīstīt kritisko domāšanu, prasmi analizēt informāciju un sasaistīt mācību saturu ar reālajiem pasaules notikumiem.

Kā radošas pieejas piemēru ģeogrāfijas apguvē I.Gaile prezentēja 7. klases uzdevumu “Ģeogrāfija ienāk Cēsīs”. Tā sasniedzamais rezultāts bija padziļināt skolēnu izpratni par ģeogrāfijas kursā apgūtajām tēmām un attīstīt prasmi pilsētvidē saskatīt un parādīt mācību gada laikā apgūtos ģeogrāfijas jēdzienus un elementus. Veidojot filmu, skolēni praktiski atspoguļoja tādas tēmas kā litosfēra un hidrosfēra, sasaistot teorētiskās zināšanas ar apkārtējo vidi. Tika uzsvērts, ka grupu darbs bieži sniedz ļoti labus rezultātus, jo veicina sadarbību, ideju apmaiņu un kopīgu atbildību par darba rezultātu.

Darba procesā skolēni izvērtēja arī to, kas viņiem patīk, strādājot grupās, tādējādi attīstot refleksijas prasmes un sadarbošanās iemaņas. Filmas demonstrēšanas ilgums bija līdz astoņām minūtēm, un tās papildināja muzikālais pavadījums, kas palīdzēja radīt emocionāli piesaistošu un radošu vēstījumu. Darbnīca apliecināja, ka radoši, praksē balstīti uzdevumi būtiski palielina skolēnu iesaisti un interesi par mācību procesu.

Lelde Leja darbnīcā "Interesanti mācīt un interesanti mācīties” aktualizēja kritiskās domāšanas nozīmi mācību procesā. Tika uzsvērts, ka kritiski domāt nozīmē analizēt un sintezēt informāciju, mērķtiecīgi to ievākt un izvērtēt, kā arī radīt jaunas zināšanas, balstoties novērojumos, pierādījumos, pieredzē, refleksijā un komunikācijā. Darbnīcā dalībnieki tika rosināti izvērtēt dažādus aspektus – pienākumus un darbības, iespējamos draudus, sabiedrības viedokli, ieteikumus, vēlmes un ieguvumus – tādējādi attīstot prasmi skatīt situācijas daudzpusīgi.

Īpaša uzmanība tika pievērsta grāmatu lasīšanai un darbam ar tekstu. Lektore piedāvāja uzdevumus, kas rosina skolēnus ne tikai uztvert informāciju, bet arī analizēt un interpretēt izlasīto. Dalībnieki tika mudināti formulēt jautājumus par grāmatas saturu, varoņiem un autora vēstījumu, lai veicinātu dziļāku izpratni un diskusiju kultūru.

Strādājot ar biogrāfisko prozu, tika akcentēta prasme raksturot laikmetu un saskatīt laika zīmes – vēsturiskos notikumus, ģeopolitisko situāciju un sabiedrības pārmaiņas. Tāpat dalībnieki analizēja personību dzīvesgājumu, sasniegumus un nozīmīgus notikumus, izvēloties un pamatojot būtiskākās rakstura īpašības. Darbnīca rosināja arī personisku refleksiju – izvērtēt, kuras personības īpašības pašiem šķiet svarīgas un kāpēc tās ir nozīmīgas mūsdienu cilvēka dzīvē. L.Leja uzsvēra, ka interesanta mācīšana un mācīšanās balstās skolēnu iesaistē, domāšanas aktivizēšanā un spējā sasaistīt tekstu ar personīgo pieredzi un mūsdienu pasaules procesiem.

Semināra un darbnīcu laikā dalībnieki papildināja zināšanas par radošās sadarbības pieejām un tekstveides iespējām dažādos mācību priekšmetos. Pedagogi iepazinās ar metodēm, kas veicina skolēnu kritisko un radošo domāšanu, argumentācijas prasmes, lasītprasmi un spēju sadarboties. Tika aktualizēta tekstveide kā domāšanas, pašizpausmes un mācību satura izpratnes instruments, kā arī uzsvērta regulāras, mērķtiecīgas rakstīšanas nozīme skolēnu izaugsmē. Darbnīcas sniedza praktiskas idejas grupu darbam, refleksijai, darbam ar informācijas avotiem un radošu uzdevumu integrēšanai mācību procesā, veicinot skolēnu aktīvu iesaisti un jēgpilnu sadarbību. Darbnīcās tika apgūti praktiski paņēmieni, kā padarīt runu un rakstus skaidrākus, pārliecinošākus un saistošākus, izmantojot dažādu mācību priekšmetu tematiku un reālas dzīves situācijas. Pedagogi iepazinās ar metodēm, kas palīdz skolēniem strukturēt domas, argumentēti paust savu viedokli, analizēt informāciju un veidot jēgpilnus tekstus. Praktiskajos uzdevumos tika akcentēta lasītprasmes, kritiskās domāšanas un radošuma nozīme, vienlaikus attīstot skolēnu prasmi sadarboties, diskutēt un pielietot iegūtās zināšanas autentiskās situācijās.

Paldies Rīgas Franču liceja skolotājai L.Silovai, Cēsu Valsts ģimnāzijas skolotājām L.Lejai, I.Ozolai, I.Sīmanei un I.Gailei par ieguldījumu semināra kvalitīvā satura nodrošināšanā.

Pārskatu par semināru sagatavoja pasākuma organizatore Cēsu Valsts ģimnāzijas direktora vietnieks metodiskajā jomā Dace Baltiņa.

Foto: D.Baltiņa