Pēdējais zvans

Publicēts: 30.05.19

Pavisam nesen, 17. maijā, mēs - divpadsmitie un devītie svinējām sava pēdējā zvana svētkus “Ābeļziedos sapņi durvis ver”.

Jutāmies mīlēti, jo skolotāji, skolasbiedri bija parūpējušies gan par to, lai mūs līdz zālei aizvestu gudrā pūce, gan par skaistu koncertu, gan īstajiem uzmundrinājuma vārdiem eksāmenu priekšvakarā.

Šie tomēr nav tikai divpadsmito un devīto svētki, bet gan visa skolas kolektīva, jo pagājis vēl viens gads. Dažiem šī diena nozīmē silta, gaiša pavasara, gandrīz jau vasaras, sākšanos, bet citiem - 12 gadus ilga posma beigas.

Teicām pateicības runas, personīgi uzrunājot katru skolotāju, kā arī pasakoties klases un skolasbiedriem, skolai par mūsu pašu veidošanu un paveikto mācībās.

Astotajiem un vienpadsmitajiem tradicionāli ir jāsveic topošos absolventus ar priekšnesumu, šogad vieni dziedāja pašsacerētu dziesmu, otri zīlēja nākotni, trešie piešķīra titulus katram skolēnam, atzīmējot viņa īpašās iezīmes, talantus. Varējām gan pasmieties, gan padomāt par pagājušo, gan noskaņoties nākamajiem soļiem, kas jāveic pirms un pēc absolvēšanas.

Pēc tam tikām gaidīti turpināt svinības mums īpaši iekārtotās vietās ar ziedu pušķiem uz galda, picām, kūkām vai mazām dāvaniņām, par ko parūpējušies astotie un vienpadsmitie. Tur arī samīļojām audzinātājas un mīļi aprunājāmies, zinot, ka nu vairs palicis tikai īss, īss mirklis līdz izlaidumam.

Pie skolas mēs katrs - katra klase - iestādījām rozi. Tad nu lai ir kā dziesmā - gadi nāk un gadi iet, bet viņa zied un zied.

Paldies visiem, kas radīja mums šos svētkus, jutāmies patiesi novērtēti!

Trīne Žagare 12.b1

Pilna apjoma faili līdz 2019. gada 28. jūlijam pieejami https://failiem.lv/u/fnbqmdjg