Savstarpējo attiecību veidošana un vizuālizpratne - nepieciešamās kompetences digitālajā laikmetā

Publicēts: 14.01.21

2019.  gadā Cēsu Valsts ģimnāzijā norisinājās vairāki tālākizglītības semināri/darbnīcas. Pedagogiem tika piedāvātas dažādas tēmas kā atbalsts kompetenču izglītībā.

 „Savstarpējo attiecību veidošana un vizuālizpratne- nepieciešamās kompetences digitālajā laikmetā.”  

Programma paredzēja sniegt:

1) zināšanas un attīstīt prasmes kritiskajā domāšanā un pilnveidot pedagogu vizuālizpratni kā 21.gs.kompetenci.

2) attīstīt pedagogu prasmes ar sociālo tehnologu radīto „Digitālā laikmeta attiecību metodi”.  

Seminārā piedalījās 118 skolotāji   no 25 izglītības  iestādēm.

Sociālais tehnologs, pasniedzējs un attiecību veidošanas treneris ar starptautisku pieredzi attiecību veidošanā Andris Arhomkins  uzstājās ar lekciju  „Attiecību veidošana digitālajā laikmetā”, piedāvājot klausītājiem divu moduļu izklāstu.

Anotācija nodarbībai: Digitālajā laikmetā attiecību veidošanas prasmes kļūst īpaši aktuālas, jo attiecību veidošanas modeļi strauji mainās. Pedagogu darbs ir tas, kurā šīs straujās pārmaiņas var novērot visspilgtāk. Kur meklēt atbildes un risinājumus šiem digitālā laikmeta izaicinājumiem?

Sociālie tehnologi apgalvo, ka cilvēka personīgās un profesionālās dzīves kvalitāte ir tieši atkarīga no viņa attiecību veidošanas prasmēm. Veselība, darbs, nauda, ģimene, privātā dzīve un jebkura cita dzīves sfēra un tās kvalitāte balstās uz attiecībām un prasmi tās veidot.

Klausītājus  iepazīstināja ar sociālo tehnologu radīto “Digitālā laikmeta attiecību veidošanas metodi” un tās pielietojumu darbā un sadzīvē. Tika testēti praktiskie vingrinājumi un ikdienas dzīves situācijas simulācijās. Tika aplūkoti jautājumi par to, kā uzlabot savu dzīves kvalitāti, kā kļūt efektīvākam darbā un, kā atgūt iedvesmu un aizrautību, kura bija tik sen atpakaļ, kā atgūt prieku par katru dzīves mirkli un, kā veidot attiecības ar līdzcilvēkiem, kā nenogurstoši un ar degsmi veidot attiecības katru dienu visa mūža garumā, kā iedvesmot savus apkārtējos, kā veidot attiecības ar bērnu, laulāto draugu, partneri, kolēģi, vadību un jebkuru sastapto cilvēku.  A.Arhomkins piedāvāja stratēģijas, kā gūt  jaunu iedvesmu profesionālajai izaugsmei, restart personīgajai dzīvei un veselībai, „satiekot sevi no jauna sevi no jauna”.

Atsauksmes par lekciju:

- Ļoti vērtīga nodarbība savas aktualitātes dēļ. Domāju, ka palīdzēs uzlabot saskarsmi ar skolēniem, Izpratu, ka attiecības jāveido kā līdzīgs ar līdzīgu. Izvēlēties sirds ceļu- vēroju, pieņemu, ļaujos. Iespēja paskatīties uz audzēkņiem, kā sev vistuvāko cilvēku: „jā, bet”un „jā,un”.

- Vērtīgas atziņas, jaunas metodes, kuras noteikti izmantošu savā darbā. Vērtīgi pavadīts laiks, vērtīgi teikumi ar šķīrējvārdu”bet”un savienotājvārdu „un”. Paldies par redzesloka paplašināšanu.Varēja izvērtēt sevi un gūt jaunas atziņas komunicējot ar cilvēkiem, īpaši jaunatni.

- Nodarbība sadalīta 2 moduļos. Saskarsme ar auditoriju izcila.

- Attiecību veidošanas vingrinājumi – noderīgas lietas, vairākus paņēmienus izmēģinājām.

LU PPMF asociētā profesore,  Dr.paed Austra Avotiņa vadīja semināru/praktisko darbnīcu

„Vizuālkompetence kā 21.gadsimta kompetence”

Anotācija nodarbībai: Šīs programmas daļas mērķis bija  pilnveidot pedagogu vizuālizpratni kā 21.gs.kompetenci un sniegt praktisku un teorētisku ieskatu projekta SKOLA 2030 darba idejās mācību jomā „Kultūras izpratne un pašizpausme mākslā”. Pedagogi tika informēti par projektā SKOLA 2030 izstrādāto dokumentu saturu mācību jomā „Kultūras izpratne un pašizpausme mākslā”un vizuālizpratnes kontekstā; teorētiski iepazīstināti  ar vizuālizratnes nozīmi un pilnveides iespējām mācību procesā un tās principu izmantošanu mācību vidē, kā arī bija iespēja analizēt materiālu, lai praktiski pilnveidotu savu vizuālizpratni kā kompetenci.

Kā programmas īstenošanas formas tika piedāvātas: prezentācija, lekcija; teorētiska dokumentu analīze, diskusija un praktiska darbība; grupu darbs ar vizuālo materiālu un tā prezentācija; individuāls darbs un rakstisks komentārs.

Atsauksmes par lekciju:

- Vizuālizpratnes nozīmība. Uzsvars, ka zīmēšana ir domāšanas process.  Sarežģīta tēma, kuru centās pasniegt saprotamā valodā.  Iepriecināja tas, ka nodarbības beigās katra izglītības iestāde saņēma dāvinājumā grāmatu „Vizuālizpratne kā 21.gadsimta kompetence”.

- Profesionāla. Ļoti vērtīgu informāciju sniedza sasitībā ar mūsdienu pasaules izmaiņām, kā labāk palīdzēt audzēkņiem sagatavoties dzīvei, vērtējot vizuālo valodu. Vērtīgi. Vienkārši par sarežģīto. Patika kartiņas zīmēšana grupā.

- Prezentācijā plašs izziņas un piemēru materiāls. Ir viedoklis arī: „vajadzēja vairāk praktiskus piemērus visu mācību priekšmetu skolotājiem. Prezentācija ir atslēgas vārdi, nevis teikumi.”

- Inteliģence, kas mani pārņēma. Lektore pilnībā attaisnoja manas cerības par semināra saturu.

- Profesionāli. Interesants aktīvs lekcijas sākums, bet turpinājumā bija grūtāk klausīties. Patīkami, ka var iegūt konkrētu informāciju šā laika pastāvošajā haosā. Sniedza ieskatu, kā mākslu izmantot citos mācību priekšmetos. Gribējās vairāk praktisko darbību, ar lielāku dalībnieku iesaisti.

Prezentācija un publikācija laikrakstā „Druva” pieejama pielikumā.

Materiālu sagatavoja direktores vietniece metodiskajā darbā,

Metodiskā centra vadītāja

Dace Baltiņa

Vizualizpratne-CVG-2019-oktobris.pdf (713.53 kB) - Lejuplādēt

kanepedruva.pdf (659.32 kB) - Lejuplādēt