Skolēni meklē zinātniskās pētniecības darba idejas Latvijas Nacionālajā bibliotēkā un Dailes teātrī

Publicēts: 04.10.24

11.b klases skolēni vērtē izzinošo 2. oktobra mācību ekskursiju uz Rīgu –

Ikvienam no mums ir jāprot rakstīt ZPD, tāpēc noderīga un aizraujoša izvērtās LNB piedāvātā mācību programma - darbs ar pieejamām datu bāzēm, strādājot LNB lasītavās, meklējot informāciju savām ZPD tēmām. Ne visu paguvām izpētīt, bet ir radušās jaunas idejas.

Pirms aktīvās darbošanās visi reģistrējāmies Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, saņemot lasītāju kartes, kā arī apmeklējām patstāvīgās ekspozīcijas: “Grāmata Latvijā” un “Gaismas pils un Stikla kalns – stāsts par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projektu un tās arhitektūru”.

Sapratām, cik būtiska ir grāmata gan kā materiāls objekts, gan kā sociāla un garīga parādība, kas mainījusi un maina sabiedrību, cilvēku dzīvi un prātu.

Burtiski uz “savas ādas”, ar savu dzirdi, redzi un garšu pieredzējām grāmatu.

Aplūkojām izstādi “Ieskaņots. Atskaņots. No fonogrāfa līdz mūzikas centram”. Izstādē varējām redzēt, kā ierakstu klausīšanās no elitāras privilēģijas pārtop par ikkatra cilvēka ikdienas sastāvdaļu, kļūstot par savas identitātes paušanas veidu, kultūras piederības atspoguļotāju un pretošanās paudēju politisko pārmaiņu laikos. Tagad zinām, cik garš bija ceļš no fonogrāfa līdz kompaktdiskam.

Ekskursija noslēdzās ar Dailes teātra izrādes “Pusnakts šovs ar Jūdu Iskariotu “ apmeklējumu.
Izrādes režisors Mārtiņš Eihe mūs ved pie sevis pa ceļiem un neceļiem un rāda, ka katrā no mums ir gan debesis, gan elle.

Aktiera Laura Dzelzīša rezignētais Jūda Iskariots, Ilzes Ķuzules- Skrastiņas kareivīgi noskaņotā advokāte, Kaspara Dumburu prokurors ar īpašo stāju mums rāda tiesas prāvu, kura mēs esam skatītāji, kuri gan smejas, gan apmulst, dzirdot trāpīgus izteicienus, gan aizdomājas par sevi un citiem šajā laikā. Niklāvs Kurpnieks Sātana lomā, sasmīdinot publiku gan ar kontroversāliem izteicieniem, gan ar basģitāra spēli, gan izturētu ģērbšanās stilu un augstpapēžu kurpēm kājās, patika daudziem no mums.

Pēc izrādes noskatīšanās, protams, apspriedām, kas bija interesants, kas mulsinošs, un vienojāmies, ka šī asprātīgā luga risina katram paškritiskam cilvēkam svarīgu jautājumu, vai sirdsapziņas mokas nav nāvējošākas par jebkuru citu sodu. Domāt ar savu galvu, “neatstāt uz acīm klapes” un atcerēties, ka visam ir vismaz divas puses - tā uz mums iedarbojās šis krāšņais, dogmas satricinošais iestudējums.