Seminārs ”Lasītprasme, tās veicināšana. Darbs ar tekstu un teksta analīzes elementi”

Publicēts: 08.01.24

Cēsu Valsts ģimnāzijā norisinājās seminārs ”Lasītprasme, tās veicināšana. Darbs ar tekstu un teksta analīzes elementi”, kurā 44 pedagogi no 16 Cēsu novada izglītības iestādēm pilnveidoja zināšanas par lasītprasmes mērķi, izprast tās nozīmi izglītības procesā. Seminārā nodarbības vadīja I.Mudele (CVģimnāzijas latviešu valodas skolotāja), I.Zilgalve (Priekuļu vidusskola), I.Grīnbauma (filoloģe, sociālā pedagoģe).

Svarīgi ir apzināties lasītprasmes mērķi, izprast tās nozīmi, ieguvumus un savu svarīgo un neaizstājamo lomu tās attīstībā un veicināšanā. Lasītprasme ir viena no svarīgākajām prasmēm, kas nosaka veiksmi un panākumus visā mācību procesā. Tai ir gan izglītojoša, gan attīstoša, gan socializējoša nozīme. Laba lasītprasme sniedz ne tikai zināšanas, tā veido daudzpusīgu indivīdu, attīsta runu, domāšanu un iztēli, sekmē pašizteikšanos, empātiju, toleranci un kontaktēšanās prasmi. Lasītprasme ir prasme izvēlēties lasīšanas veidu ne tikai, lai sasniegtu izvirzīto mērķi, bet arī lai noteiktā laika vienībā iegūtu informāciju, kas atrodama dažādos informācijas avotos, atrastu sakarības, vispārinātu, izmantotu un interpretētu iegūto informāciju jaunu spriedumu radīšanā, kā arī varētu sniegt atgriezenisko saiti, iesaistīties diskusijā ar citiem lasītājiem par iegūtās informācijas saturu.

Programmas vadītājas Ingas Mudeles nodarbības atslēgas vārdi: tekstveides uzdevumi (brīvais raksts pēc iepazīšanās ar tekstu); vizualizācija; pēc dotajiem atslēgas vārdiem – prognozēšana kā metode; teksta analīze, tās elementi; emociju aplis pie radošās rakstīšanas; mūsdienu dzejnieka CV, metodika tā izstrādāšanai; dzejas analīzes paraugi u.c. I.Mudele nodarbības laikā demonstrēja skolēnu darbus par dažādām tēmām. Tika analizēts I.Mudeles un M.Bušmaņa izstrādātā grāmata “Kritisko uzdevumu attīstošie teksti un uzdevumi literatūrā”, kurā autori piedāvā daudzveidīgus uzdevumus, iepazīties ar lasīšanas stratēģijām un tās patstāvīgi pēc vajadzības izmantot savās lasītāja dzīves situācijās.

Ieteikumi, kā darboties ar metodisko materiālu atrodami Latviešu valodas aģentūras mājas lapā https://maciunmacies.valoda.lv/wp-content/uploads/2020/10/KritiskaDomasana-skoleniem-1.pdf 

Inga Grīnbauma (Valmieras pagasta bibliotēka): “Pusaudžiem piemīt dabiska vajadzības pēc radošas darbības, emancipācijas, vēlmes sevi pašapliecināt. Lai pusaudzis būtu motivēts konkrētam darbam, neapšaubāmi, pedagoģiskajam procesam ir jāapmierina arī pusaudža pozitīvā pārdzīvojuma vajadzība, jo pētījumi, rāda, ka pozitīvā pārdzīvojuma vajadzība ir viena no nozīmīgākajām pusaudžu vecumposma vajadzībām un, iespējams, vismaz uz laiku pakārto citas.

Lai veicinātu pusaudžu un jauniešu motivāciju lasīt, stiprinātu lasītprasmi un tekstpratību kopumā, pedagoģiskajam procesam jābūt daudzpusīgam, aktīvam un radošām. Pedagogam jārod iespēja, sintizējot dažādas metodes, radīt vēlmi būt pusaudzim līdzaktīvam mācību procesā.

Nenoliedzami, kultūranimācijas metode atdzīvina ierasto mācību vidi un tās kreatīvās iespējas, iekļaujot ikdienā mākslas izpausmes ne tikai uz atsevišķiem indivīdiem, bet uz starppersonu mijiedarbību.

Kultūranimāciju pedagogam darbā ar pusaudžiem, īpaši grupu darbā, var palīdzēt īstenot muzejpedagogs, bibliotekārs, aktieris, rakstnieks, jebkurš kultūrvidi pārstāvošs cilvēks. Starpinstitucionālā sadarbība kultūranimācijas ietvaros starp skolu un kultūras vietu ir lieliska iespēja radīt pusaudžos personisko interesi, aktivizēt viņu radošo potenciālu un līdz ar to paaugstināt motivāciju konkrētam darbam.” (prezentācija pielikumā)

Ingrīda Zilgalve vadīja nodarbību “Kā sagatavot stundu, lai tiktu ievērota personalizācija, diferenciācija un individualizācija. Atgādņu - grāmatzīmju izmantošana, BJVŽ grāmatu un metodisko ieteikumu izmantošana latviešu valodas literatūras stundās un ārpusklases pasākumos”. I.Zilgalve atzina, ka trūkst materiālu un pieejas metodoloģijas pārejai no 3. uz 4. klasi. Demonstrēja metodiku 4.klasei lomu spēlēm, piedāvāja dažādas lasīšanas startēģijas, akcentējot lasīšanu ar izpratni. Galvenais uzsvars: ”nenokaut skolēnu interesi pat tekstu, stundā iekļaujot arī drāmas elementus”. (prezentācija pielikumā)

Sarmīte Balabāne: praktiskās nodarbības sākumā prezentēja “Atslēgas vārdu nozīme informācijas meklēšanas datu bāzēs”. Dalībnieki praktiski chromebook datoros strādāja LNB vietnē periodika.lv, demonstrējot informācijas daudzuma samazināšanos, tos lietojot pareizā secībā (Blaumanis, daiļrade, lugas, iestudējumi, “Pazudušais dēls” utt.).

Tika modelētas situācijas, kā rakstnieki Arno Jundze un Māris Bērziņš varētu izmantot periodika.lv datus, rakstot romānus par Eduardu Veidenbaumu un Vili Lāci.

Seminārā tika demonstrēta grāmata “Rakstniecības laboratorija”, kurā atklāts, kā latviešu rakstnieki apvieno informācijas iegūšanas un jauna satura radīšanas procesus.

Atslēgvārdu nozīme jauna teksta radīšanā tika demonstrēta ChatGPT sarunbotā, kurā nozīmīgi ir gudri dot komandas. Piemēram: uzraksti dzejoli (lugu, eseju), kurā ir vārdi Blaumanis, mīlestība, pazudušais dēls.

Atziņas un foto pēc semināra apkopoja pasākuma organizatore Dace Baltiņa

Grinbauma04012024prezentacija.pdf (14.94 MB) - Lejuplādēt

Zilgalve04012024prezentacija.pdf (22.81 MB) - Lejuplādēt