Kritiskās domāšanas loma darbā ar personību.

Publicēts: 08.02.23

Kritiskās domāšanas loma darbā ar personību

Sadarbībā ar Rīgas Valsts 2.ģimnāzijas, Siguldas Valsts ģimnāzijas mācībspēkiem un SIA “GRARAR group”, Cēsu Valsts ģimnāzijas reģionālais metodiskais centrs organizēja semināru/prakstiskās darbnīcas “Kritiskās domāšanas loma darbā ar personību”.

Programmas mērķis: paplašināt pedagogiem kritiskās domāšanas pieejas izmantošanas iespējas kompetenču balstītā mācību saturā un audzināšanas procesā, veicinot pedagogu profesionālo izaugsmi.

Programmas uzdevumi: Sniegt kursu dalībniekiem  atbalstu un praktiskus instrumentus mācību un audzināšanas darba pilnveidošanai;

• Veicināt plašāku izpratni par viltus ziņu izplatību sabiedrībā, medijos un sociālajos tīklos;
• Vecināt veselīgas komunikācijas veidošanu starp pedagogiem, izglītojamajiem un viņu vecākiem;
• Popularizēt skolas debates kā vienu no kritiskās domāšanas formām
• Sniegt matemātikas skolotajiem atbalstu un praktiskus piemērus skolēnu kritiskās domāšanas prasmju attīstīšanai matemātikas stundās;
• Papildināt vispārīgās un praktiskās prasmes apgūšanu sadarbojoties vecākiem, skolēniem un skolotājiem;
• Sniegt kursu dalībniekiem praktiskus ieteikumus kritiskās domāšanas prasmju integrēšanai mācību darbā;
• Demonstrēt pedagogiem praktiskus piemērus skolēniem saistošu uzdevumu veidošanā; rast atbildi uz jautājumu, vai kaut kas jāzina, lai varētu pētīt?

Semināra pirmā daļa norisinājās kopīgā plenārsēdē, kurā Dr. med. Psych. Anita Millere savā lekcijā „Kritiskā domāšana propogandas apstākļos” uzsvēra, ka mūsdienās ir būtiski saglabāt kritisko domāšanu un mieru dvēselē. Šis ir sarežģīts laiks, kurš ienācis mūsu dzīves, tādēļ, lai neapjuktu informācijas daudzumā, nekļūtu par provokāciju un pašu emociju upuri – ir svarīgi spēt saprast to, ar kādiem instrumentiem nelabvēļi cenšas mūs ietekmēt, lai no tā veiksmīgi izvairītos, saglabājot gan paša veselību, gan veiksmīgu darbību profesionālā vidē.  A.Milleres uzstāšanās tēmas:  “Provokācija un tās metodes”, “Propaganda un klasiskās metodes, kas tiek izmantotas sabiedrībā”, “Kā pareizi reaģēt, ja kolektīvā vai ģimenē sāk veidoties agresija, kas radusies propagandas ietekmē”. A.Millere pievērsās arī grafoloģijas vēsturei, demonstrēja vairākus piemērus, analizējot konkrētus rokrakstus un rokrakstu elementus. Lektore izsmeļoši atbildēja uz klātesošo jautājumiem un iepazīstināja ar grafoloģijas zinātni.

Turpinājumā CVģimnāzijas Debašu kluba divas komandas ilggadīgās treneres Laumas Abramsones vadībā parādīja debašu turnīra nelielas daļas paraugdemonstrējumu. Tēma tika izraudzīta aktuāla katram klausītājam: „Vai valsts aizsardzības dienests veicina patriotismu”. Semināra organizatore un vadītāja D.Baltiņa uzsvēra L.Abramsones nozīmīgo ieguldījumu Debašu kustības veicināšanā un jauniešu sistemātiskā trenēšanās debašu turnīriem un efektīvā ikdienas mācību darbā. CVĢ Debašu kluba jauniešu komandas ik gadu ir ieguvušas godalgotas vietas turnīros, neskatoties uz to, ka komandu sastāvs ir mainīgs objektīva iemesla dēļ, t.i. skolēni absolvē ģimnāziju. Kā atzinuši ne viens vien absolvents: “tieši darbošanās Debašu klubā ir palīdzējusi studiju gados un noteikusi spēju izcili uzstāties, veidot prezentācijas ar spēcīgas argumentācijas vērtību”.  D.Baltiņa atzīmēja: “Izvēlējos uzaicināt uzstāties Debašu kluba jauniešus, lai bagātinātu  ģimnāzijas piedāvājumu”. Tēmu „Vai valsts aizsardzības dienests veicina patriotismu” debatēja skolēni Rūta Paula Miķelsone (11.a), Kārlis Driba (11.a), Ella Elizabete Murma (11.b) un Līga Lāce-Sējāne (11.b), Evija Velvele (12.b), Elīza Marija Rudzītev (12.c). Pasākuma pirmās daļas noslēgumā A.Millere, izvērtējot jauniešu uzstāšanos, norādīja uz izkoptu korektu stāju, argumentāciju un prasmi uzstāties, par ko bieži būtu jāpārdomā arī pieaugušajiem, kuri sevi pozicionē gan auditoriju priekšā , gan mediju telpā. Skolotāji sumināja ģimnāzistus ar siltiem aplausiem.

Semināra otrā daļā skolotāji piedalījās darbnīcās, atbilstoši mācību priekšmetam vai profesionālajām interesēm.

CVĢ pārstāvēja divas skolotājas.  Agrita Bartušēvicas vadītajā darbnīcā “Kritiskās domāšanas prasmju attīstīšana matemātikas stundās” (Kritiskās domāšanas prasmju attīstīšana jauniešu vecumposmā,  attīstīšanas nosacījumi un metodes matemātikas stundās. Praktiski piemēri kritiskās domāšanas prasmju attīstīšanai matemātikas stundās). Inese Kukaine  izveidoja nodarbību “Molekulārās kulinārijas izmantošana ķīmijas eksperimentā sadarbojoties skolēnam, skolotājam un vecākiem formālajā, neformālajā un informālajā izglītībā atbilstoši laikam (radīt – motivēt – mācīties)”. Nodarbībā, kas vienlaikus arī bija laboratorijas darbs molekulārajā kulinārijā, tika atrastas atbildes uz jautājumu : kāds ir reālās dzīves konteksts, kas virza mācīšanos? Skolotāja demostrēja metodes , kas audzinātājiem palīdzētu iepazīt klases kolektīvu.

Ivars Dominiks Zeps (SVĢ)  darbnīcā  “Kritiskā domāšana – ieradums, nevis uzdevums” attīstīja tēzi par to, ka gan skolēni, gan arī skolotāji kritisko domāšanu bieži mēdz uztvert kā “ieslēdzamu un izslēdzamu” parādību, kas manifestējas noteiktu darbību rezultātā; šāda uztvere ir kļūdaina un apgrūtina veiksmīgu kritiskās domāšanas paradumu izveidošanu skolēniem. Šīs darbnīcas laikā dalībnieki guva teorētiskus un praktiskus padomus, kā kritisko domāšanu ieaudzināt instinktīvu, pašsaprotamu paradumu formā. Siguldas ģimnāzijas angļu valodas skolotājs aktīvi diskutēja ar savas sadarbības grupas pedagogiem arī par citiem tieši ar valodas mācīšanas satura aspektiem saistītām tēmām.

R2VĢ ģeogrāfijas skolotājs, izglītības metodiķis Andris Ģērmanis darbnīcas 1.daļā „Lai pētītu, vispirms nepieciešams zināt! apskatīja konkrētus piemērus no klimata tēmas pamatskolas ģeogrāfijā – kā zinot dažus faktus, var izdomāt atbildes uz daudziem jautājumiem? Kas jāzina, lai kaut ko izdomātu? Cik liela nozīme šajā ziņā starpdisciplinaritātei? Kā viens fakts aizved pie nākamā? Un kā un kāpēc no iekalšanas esam nonākuši līdz domāšanai? Savukārt 2.daļā „Radošas izpausmes darbā ar tekstu”  praktiski tika izspēlēts piemērs no vidusskolas ģeogrāfijas kursa par šobrīd aktuālo starptautiskās migrācijas tēmu. Skolotāji iepazinās ar zinātnisku tekstu un izpildīja radoši un skolēnam saistoši izveidoto darba lapu. Skolotājs demonstrēja, kā, izmantojot zinātnisku tekstu, iespējams izveidot interesantus un aktuālus uzdevumus.

Dažas no atziņām, ko saņēmām no semināra dalībniekiem, kuri pārstāvēja 19 Cēsu, Valmieras un Siguldas novadu izglītības iestādes :

• lektores (par A.Milleri) sniegtā informācija labi noderēs darbā ar skolēniem,jo arī viņi reizēm ir dezorientēti
• ļoti patika lektores nodarbības saturs, kas tika izklāstīts saprotamā un piemēriem bagātā valodā. Kārtējo reizi pārliecinājos, ka svarīgi ir sevi mīlēt, cienīt un iemācīties tikt galā ar manipulatoriem.
• uzzināju, kāda ir propagandas klasiskā taktika (radīt problēmu - radīt bailes - sniegt vēlamo risinājumu). Interesanta bija rokrakstu analīze.
• daudz informācijas, patika lekcijas 2.daļa par grafoloģiju un atbildes uz auditorijas jautājumiem

Par darbnīcu saturu skolotāji atzina, ka mācību materiāli un prezentācijas bija vērtīgas, piemērojamas praksē, darbnīcu vadītāji nodrošināja labvēlīgu mikroklimatu, piedāvāja diskusijas iespējas. I

Semināra dalībnieki izteica vēlmi, ka pēc iespējas atkal tiktos kādā pasākumā ar šiem lektoriem/skolotājiem.

• Paldies radošajai komandai
• Paldies! Bija interesanti un noderīgi. Laiks pagāja nemanot.
• Ideāla kafijas pauze ( cienasts un neformālā komunicēšana)

Informāciju par semināru sagatavoja

D.Baltiņa – CVĢ direktora vietniece metodiskajā darbā

Foto: D.Baltiņa

zepscesis.pdf (657.51 kB) - Lejuplādēt

germaniscesis.pdf (3.27 MB) - Lejuplādēt

Nodarbibai.pdf (1.99 MB) - Lejuplādēt

kukainecesis.pdf (2.56 MB) - Lejuplādēt

millerecesis.pdf (677.4 kB) - Lejuplādēt